Latvijas kultūras pasaule ir piedzīvojusi skumju brīdi, jo martā 89 gadu vecumā mūžībā devies leģendārais kinorežisors Jānis Streičs. Viņa vārds un darbi gadu desmitiem ir bijuši cieši saistīti ar mūsu tautas pašapziņu un kino vēsturi.
Daudziem latviešiem viņa filmas ir kļuvušas par daļu no ģimenes tradīcijām. Tagad, kad meistara vairs nav mūsu vidū, par viņu siltas atmiņas glabā gan skatītāji, gan tuvi kolēģi.
Atmiņas par izcilu personību
Komponists Raimonds Pauls, kurš gadu gaitā ar Jāni Streiču bija cieši saistīts, sarunā ar izdevumu “Privātā Dzīve” neslēpa savu cieņu pret aizgājušo režisoru. Viņš uzsvēra, ka Streičs nebija tikai talantīgs mākslinieks, bet arī patiesi brīnišķīgs cilvēks. Abi pavadījuši kopā daudz laika, un šīs sarunas un kopīgie darba mirkļi Maestro palikuši spilgtā atmiņā.
Raimonds Pauls atzina, ka Latvija ir zaudējusi vienu no retajām un patiesi izcilajām kultūras personībām. Viņaprāt, režisora aiziešana ir milzīgs zaudējums visai sabiedrībai, jo šāda mēroga meistari negadās bieži. Pauls vairākkārt uzsvēra vārdu “izcils”, norādot uz to, cik nozīmīgs ir bijis Streiča ieguldījums tajā, kā mēs šodien redzam un saprotam latviešu kultūru.
Iecere par ielas pārdēvēšanu Rīgā
Lai godinātu režisora piemiņu, sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” jau ir sākta parakstu vākšana. Iedzīvotāji tiek aicināti atbalstīt ideju par Jāņa Streiča vārda piešķiršanu kādai no Rīgas ielām. Šo ierosinājumu plānots iesniegt izskatīšanai Rīgas pašvaldībā, cerot, ka pilsētas vidē tiks iemūžināts šī dižā cilvēka vārds.
Iniciatīvas autors Aleksandrs Minckovskis uzskata, ka tas būtu tikai loģisks solis. Viņš norāda, ka Streiča loma Latvijas kinomākslā ir neizmērojama. Režisors spēja radīt stāstus, kas ne tikai izklaidēja, bet arī stiprināja tautas kopības sajūtu. Viņa filmas ir kas vairāk par vienkāršu kino – tas ir mūsu kultūras pamats.
Filmas, kas vieno paaudzes
Jāņa Streiča radītie darbi, piemēram, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Cilvēka bērns” un “Likteņdzirnas”, ir zināmi teju katram Latvijas iedzīvotājam. Šīs filmas ir iekļautas Latvijas kultūras kanonā, un tās joprojām spēj uzrunāt gan vecāka gājuma cilvēkus, gan pavisam jauno paaudzi. Tieši šis spēks – apvienot dažādus cilvēkus caur saprotamiem un sirdij tuviem stāstiem – ir Streiča lielākais talants.
Piedāvājums ietver ne tikai ielas pārdēvēšanu vai jauna nosaukuma piešķiršanu kādam posmam, bet arī piemiņas plāksnes uzstādīšanu. Autors rosina šādu plāksni izvietot pie nama, kurā režisors savulaik ir dzīvojis un strādājis. Tādā veidā tiktu izcelta konkrētās vietas vēsturiskā vērtība un cilvēkiem būtu iespēja ikdienā atcerēties par meistara veikumu.
Garais un panākumiem bagātais mūžs
Lasi vēl: VSAA izplata atgādinājumu visiem latviešiem saistībā ar pensiju uzkrājumiem: “Šis ir svarīgs lēmums”
Jānis Streičs dzimis tālajā 1936. gadā Latgalē, Preiļu pagasta Anspokos. Savas ilgās karjeras laikā viņš ir uzņēmis 22 spēlfilmas, kas ir iespaidīgs skaitlis. Viņa darbus novērtēja ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Režisors kļuva par daudzu starptautisku festivālu laureātu, saņemot atzinības Maskavā, Čikāgā, Bostonā un citās pasaules pilsētās.
Viņa sasniegumi ir unikāli – Streičs bija pirmais Latvijas pārstāvis, kuram tika piešķirta īpaša Vatikāna prēmija. Tāpat viņa krūtīs rotājās Triju zvaigžņu ordenis, ko viņš saņēma 1998. gadā. Savukārt 2016. gadā viņam tika pasniegta nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu. Šis apbalvojums bija apliecinājums tam, ka viņa darbs un personība ir neatņemama Latvijas vēstures daļa.
